Svarīga tēma

Kā pareizi izmērīt asinsspiedienu?
Lasīt tālāk...




Next Events

Only for Distributors

Piecas lietas, kas jāzina par asinsspiedienu




Kas ir asinsspiediens?
Arteriālo asinsspiedienu izraisa spiediens, ko asinis izdara uz artēriju sieniņām. Sirds darbojas kā sūknis, un ar katru pukstu izraisa arteriālā spiediena palielināšanos. Pie izejas no sirds asinsspiedienu mēra divos lielumos: augstāko dēvē par maksimālo jeb sistolisko asinsspiedienu, un tas atbilst sirds saraušanās kustībai, kas iepludina asinis artērijās. Zemāko lielumu dēvē par minimālo jeb diastolisko asinsspiedienu, un tas atbilst asins spiedienam starp divām sirds saraušanās kustībām.



Kā mēra asinsspiedienu?
Arteriālo asinsspiedienu mēra, izmantojot piepūšamu aproci, kas tiek novietota uz rokas vai uz plaukstas locītavas. Mērīšana būtu jāveic pēc vismaz piecām minūtēm atpūtas, sēdus pozīcijā vai atguļoties. Spiediens, kas notiek rokas artērijā, tiek mērīts, izlaižot gaisu no aproces. Asinsspiediena mērījumu definē divi skaitļi: sistoliskais asinsspiediens un diastoliskais asinsspiediens. Iespējams izmantot vairāku veidu ierīces: automātisku asinsspiediena mērītāju, kas parāda mērītos lielumus, iedaļās sadalītu skalu vai asinsspiediena mērītāju ar dzīvsudraba stabiņu.



Kas ir hipertonija?
Cilvēkam ir hipertonija, ja pēc vairākiem mērījumiem asinsspiediena līmenis sasniedz vai pārsniedz 140/90 mmHg, un mērījums ir izdarīts miera stāvoklī, ārsta kabinetā. Šie divi skaitļi apzīmē 140 mmHg  lielu sistolisko asinsspiedienu un 90 mmHg lielu diastolisko asinsspiedienu. Šī slimība – kas bieži var ilgu laiku neizraisīt simptomus – var tikt atklāta, veicot regulārus asinsspiediena mērījumus.


Kas izraisa augstu asinsspiedienu?
Vairumā gadījumu augstu asinsspiedienu dēvē par ‘’esenciālu’’ – citiem vārdiem sakot, tā cēlonis nav zināms. Taču dažiem cilvēkiem ar augstu asinsspiedienu tiek atklāti traucējumi saistībā ar nieru funkcijām vai virsnieru dziedzeri - tādos gadījumos mēs runājam par ''sekundāru'' augstu asinsspiedienu.
Ir vairāki faktori, kas var veicināt augsta asinsspiediena rašanos – pigmentēta āda, ģenētiski faktori, vecums, korpulence, pārāk liels sāls un alkohola patēriņš, utt. Taču ir parādīts, ka dažiem pacientiem ir iespējams ierobežot vai aizkavēt augsta arteriālā asinsspiediena rašanos. Galvenais preventīvais pasākums joprojām ir dzīvesveids. Citu pasākumu vidū mēs varam pieminēt vingrošanu, sāls un alkohola patēriņa samazināšanu, liekā svara samazināšanu.




das ir augsta asinsspiediena sekas?
Pārāk augsts arteriālais asinsspiediens sākotnēji iedarbojas uz asinsvadiem, padarot to sieniņas stingrākas un biezākas. Ilgākā laika posmā tas var atstāt nopietnas sekas uz tādiem orgāniem kā sirds, smadzenes vai nieres. Tas joprojām ir arī ievērojams riska faktors sirds un asinsvadu slimībām. Visbiežāk novērotās augsta neārstēta asinsspiediena sekas ir trieka un sirdslēkme. Nieru mazspēja, angina pectoris (sāpes krūtīs), paralīze, valodas zudums un plānprātība arī ir dažas no komplikācijām, ko var izraisīt augsts arteriāls asinsspiediens.