Svarīga tēma

Kā pareizi izmērīt asinsspiedienu?
Lasīt tālāk...




Next Events

Only for Distributors

Cilvēka drudža pārvaldīšana

Kāpēc ir jāmēra ķermeņa temperatūra?
Temperatūras mērīšanai ir liela medicīniska nozīme. Tas tādēļ, ka ir vairākas slimības, kuras pavada raksturīgas izmaiņas ķermeņa temperatūrā. Noteiktu slimību gaitu ir arī iespējams novērot, mērot ķermeņa temperatūru, un tādejādi ļaut ārstam noteikt sāktās ārstēšanas efektivitāti. Drudzis ir reakcija uz ar konkrēto slimību saistītiem stimuliem, kur temperatūras vadības centra noteiktais līmenis mainās, lai veicinātu ķermeņa aizsargāšanos pret slimības procesu. Drudzis ir visizplatītākais patoloģiskais (ar slimību saistīts) ķermeņa temperatūras palielināšanās veids.

Kas ir svarīgi, mērot temperatūru?
Būtībā, ir taisnība, ka ķermeņa temperatūras mērījuma rezultāts vienmēr ir atkarīgs no vietas, kur tā tiek mērīta. Tādēļ, pretēji parastajam uzskatam, nepastāv viena noteikta ‘’normālā’’ temperatūra.
Turklāt veselīga cilvēka ķermeņa temperatūra mainās, atkarībā no veiktās aktivitātes un dienas laika. Taisnās zarnas temperatūras mērījumā ir tipiska 0.5°C atšķirība fizioloģisku iemeslu dēļ. Ķermeņa temperatūra parasti ir arī augstāka pēc fiziskas aktivitātes.
Aptuveni runājot, ir jāatšķir ķermeņa pamata un virsmas temperatūra, jo virsmas temperatūra tiek mērīta pie ādas virsmas, un ir temperatūras sajaukums no ķermeņa pamata temperatūras un apkārtējās vides temperatūras. Pamata temperatūra tiek mērīta, ievietojot termometru ķermeņa atverē, tādejādi iegūstot gļotaudu temperatūru.





Kurā ķermeņa vietā ir jāmēra temperatūra?

Visuzticamākā ķermeņa pamata temperatūra tiek iegūta, ievietojot termometru taisnajā zarnā (taisnās zarnas mērījums). Šāds mērījums ir precīzs, un rezultāta svārstības ir zemas. Normālais līmenis ir apmēram 36,2°C – 37,7°C.

Attiecībā uz sievietēm, maksts temperatūras mērījums sniedz nedaudz pazeminātu temperatūru par vidēji 0,1°C – 0,3°C, salīdzinājumā ar taisnās zarnas mērījumu, un tā uzticamība ir līdzīga.

Mutes mērījumu var veikt kā vaiga mērījumu vai mērījumu zem mēles. Abu mērījumu rezultāti ir zemāki par taisnās zarnas temperatūru par apmēram 0,3°C – 0,8° C, un mērījums zem mēles ir labāks par mērījumu vaigā.

Ķermeņa virsmas temperatūras mērījumi, kas tiek izmantoti klīniskā praksē, ir rokas padusē (paduses mērījums) un cirksnī. Abos gadījumos attiecīgais loceklis tiek piespiests ķermenim, lai samazinātu apkārtējās vides temperatūras ietekmi. Taču tas palīdz tikai daļēji, un mērīšanas laiks ir ilgs. Pieaugušiem cilvēkiem paduses mērījuma rezultāts ir par apmēram 0,5°C – 1,5°C zemāks par taisnās zarnas mērījuma rezultātu! Zīdaiņiem šī atšķirība no taisnās zarnas mērījuma ir daudz mazāka.

Auss termometri ar infrasarkanu sensoru mēra bungādiņas temperatūru. Termometra gals vienkārši tiek novietots auss kanālā, un rezultāts tiek iegūts vienas sekundes laikā! Šī metode ir ne tikai ērta, bet arī ļoti uzticama, ja precizitāti var pierādīt ar klīnisku apstiprinājumu. Labi izstrādāti auss termometri darbojas ļoti precīzi, bez ievērojamām rezultātu svārstībām. Pielāgota termometra gala forma nodrošina uzticamus mērījumus arī zīdaiņiem un mazuļiem.

Pieres termometri sniedz ķermeņa temperatūras mērīšanas veidu, kas sagādā vismazākās neērtības. Termometrs vienkārši jānovieto uz pacienta pieres, un infrasarkans sensors nosaka augstāko līmeni, kamēr otrs sensors izmēra apkārtējās vides temperatūru. Atšķirība starp iegūtajiem lielumiem tiek analizēta un, saskaņā ar klīniski noteiktām nobīdēm, ķermeņa temperatūra tiek noteikta un attēlota ekrānā.








Cik precīzi es varu izmērīt temperatūru?
Ir jāievēro atšķirība starp paša termometra tehnisko precizitāti un klīnisko izmantošanas precizitāti temperatūras mērīšanas laikā. Pēdējā tiek noteikta ideālos apstākļos, lai garantētu instrumenta kvalitāti, ņemot vērā nepieciešamos tehniskos standartus. Precizitātes līmenis +/- 0.1°C var tikt uzskatīts par izcilu augstas klases termometriem. Lietotājs nedrīkst jaukt tehnisko precizitāti ar šo izmantošanas precizitāti. Šeit aprakstītās cilvēka ķermeņa temperatūras atšķirības, kuras ir atkarīgas no mērījuma laika un vietas, izraisa fizioloģiski cēloņi, nevis termometra nepareiza darbība. Pareizi izmantojot termometru, precizitāti ir iespējams ievērojami palielināt (sekojiet lietošanas norādījumiem!).


Informācija par temperatūras mērīšanu:


Mērījuma vieta: Normālā līmeņa zemākais punkts T/(°C) Normālā līmeņa augstākais punkts T/(°C) Maksimālais saskares laiks ar termometru (sekundēs) 
Taisnā zarna 36.2 37.7 10-60
Maksts 36.0 37.5 -
Mute (vaigs) 35.5 37.1 30-60
Mute (zem mēles)
35.7 37.3 30-60
Paduse 35.2 36.7 30-60
Auss 35.8 37.1 1
Piere -* -* 1




* atkarīgs no apkārtējās vides temperatūras